Mēs esam pieraduši uzskatīt internetu par cilvēces kolektīvo atmiņu – vietu, kur glabājas mūsu zināšanas, kultūra un vēsture. Taču pēdējā laikā šajā “bibliotēkā” notiek klusa, bet neatgriezeniska transformācija. Grāmatas sāk pārrakstīt citas grāmatas, un paši bibliotekāri – cilvēki – lēnām atkāpjas ēnā.
Savā jaunākajā koncepcijā esmu definējis šo fenomenu kā Sintētisko satura cilpu (Synthetic Content Loop). Tā ir situācija, kad mākslīgā intelekta (MI) modeļi sāk mācīties no citu MI modeļu ģenerētā satura, nevis no oriģināliem cilvēku radītiem datiem [1]. Bet šis stāsts nav tikai par tehnoloģisku kļūdu. Tas ir stāsts par to, kas notiek ar cilvēka prātu un kultūru, kad mēs pārstājam būt informācijas radītāji un kļūstam tikai par tās kuratoriem.
Pasaule kā atbalss kambaris
Šī problēma sniedzas tālu ārpus skolas sola, un par to brīdina vadošie pasaules pētnieki. Oksfordas un Kembridžas zinātnieki to dēvē par “Modeļu sabrukumu” (Model Collapse). Pētījumi liecina: ja MI modeļus “baro” tikai ar sintētiskiem datiem, tie zaudē saikni ar realitāti, aizmirstot retāku, niansētāku informāciju un ģenerējot viduvējības [2]. Iedomājieties, kas notiek, ja jūs kopējat kopijas kopiju – ar katru reizi attēls kļūst blāvāks, līdz izzūd pavisam.
Vēl spilgtāku metaforu piedāvā datu pētnieks Džatans Sadovskis (Jathan Sadowski), lietojot terminu “Habsburgu AI”. Viņš velk paralēles ar vēsturisko karaļnamu, kurā noslēgtība un “svaigu asiņu” trūkums noveda pie ģenētiskām deformācijām [3]. Digitālajā vidē notiek līdzīgs “inbrīdings”. Bez cilvēka radīta, oriģināla, varbūt pat neprecīza un emocionāla satura, AI modeļi sāk radīt pārspīlētas, kroplas un, galvenais, vienādas informācijas versijas. Mēs riskējam nonākt pasaulē, kurā visa kultūra izskatās un izklausās vienādi “pareizi”, bet ir zaudējusi savu dvēseli.
Izglītība bez piepūles?
Izglītībā šis fenomens rada eksistenciālu risku, ko es saucu par “tukšo mācīšanos”.
Mēs strauji virzāmies uz situāciju, kurā skolēns uzdod jautājumu AI, AI ģenerē atbildi, un skolotājs izmanto citu AI, lai šo atbildi novērtētu. Notiek datu plūsma no servera uz serveri, bet cilvēka apziņā – ne skolēna, ne skolotāja – nepaliek nekādas pēdas.
Ja internets kļūst par vietu, kur boti sarunājas ar botiem (tā sauktā “Mirušā interneta teorija” jeb Dead Internet Theory) [4], tad kāda ir izglītības loma? Ja zināšanas ir ģenerējamas sekundes laikā, vai tām vispār vairs ir vērtība? Bīstamība slēpjas nevis tajā, ka skolēni šmauksies, bet gan tajā, ka viņi var zaudēt spēju patstāvīgi konstruēt pasaules ainu. Viņi var kļūt par sintētiskās informācijas patērētājiem, kuri nespēj atšķirt autentisku cilvēka pieredzi no algoritma simulācijas.
Cilvēka loma: No radītāja uz “svaigām asinīm”
Šī cilpa liek mums pārvērtēt cilvēka pienesumu. Līdz šim mēs sevi redzējām kā racionālus lēmumu pieņēmējus. Sintētiskajā laikmetā mūsu lielākā vērtība var izrādīties tieši mūsu “nepilnības” – mūsu subjektivitāte, mūsu unikālā dzīves pieredze, mūsu spēja kļūdīties un just.
Saskaņā ar MI Izglītības koncepciju, mums nav jācīnās pret tehnoloģiju, bet jāapzinās sava jaunā loma. Mums jāapgūst Tekstvadība (Text Management) – prasme vadīt satura tapšanu, deleģējot tehnisko izpildi, bet paturot stingru saturisko kontroli [1]. Mēs vairs neesam vienīgie informācijas avoti. Mēs esam tie, kas nodrošina sistēmā “svaigas asinis”. Mēs esam tie, kas ienes haosu, emocijas un jēgu sterilajā algoritmu pasaulē.
Noslēgumā: Saglabāt cilvēcību cilpā
Sintētiskā satura cilpa nav tikai tehnoloģiska kļūme, kas jāsalabo ar labākiem filtriem. Tas ir fundamentāls jautājums par mūsu civilizācijas nākotni. Vai mēs pieļausim kļūt par pasīviem skatītājiem pasaulē, ko rada mašīnas?
Izglītības uzdevums nākotnē, izmantojot tādus rīkus kā Procesa Refleksijas Žurnāls [5], nebūs iemācīt atrast informāciju (to AI izdarīs labāk), bet gan iemācīt novērtēt cilvēcisko. Iemācīt radīt to, ko nevar sintezēt. Jo brīdī, kad mēs pārstāsim ienest sistēmā savu unikālo pieredzi, cilpa noslēgsies, un mēs paliksim iesprostoti paši savu algoritmu atbalsīs.
Avoti un iedvesma
[1] Šeršņevs, G. (2025). MI Izmantošanas 3 Līmeņi Izglītībā: Koncepcija pedagogiem. (Sadaļa: Sintētiskā satura cilpa un Tekstvadība). [2] Shumailov, I., et al. (2024). The Curse of Recursion: Training on Generated Data Makes Models Forget. Nature. Pieejams: nature.com [3] Sadowski, J. (2023). Habsburg AI: The degeneration of generative models. [4] Read, M. (2021). The Dead Internet Theory. New York Magazine / Intelligencer. [5] Šeršņevs, G. (2025). Gemini: MI Izmantošanas 3 Līmeņi Izglītībā. (Pielikums: Procesa Refleksijas Žurnāls).